Levītu uzraugs Jeruzālemē bija Usijs, Banija dēls, tas Hašabjas dēls, tas Matanjas dēls, tas Mihas d

Sākums Draudze Dievkalpojumi Dievnams Nozares un aktivitātes Projekti Aktivitātes Pastorāti Tezē lūgšana Jauniešu studija Skautu vienība Svētdienas skola Koris Cietuma Alfa kurss Neredzīgo pansionāts Kursi Ģertrūdes akadēmija 4. semestris 5. semestris 6. semestris Alfa Альфа курс Laulāto kurss Pirmslaulību kurss Jauniešu Alfa kurss Resursi Draudzes ziņas Sprediķi Raksti Blogi Bībeles lasījumi Informācija draudzei Nodokļu jostens atvieglojumi – informācija ziedotājiem Tavs atbalsts draudzei Tava kontaktinformācija Draudzes finanses Fotogalerija Sludinājumi Kontakti
Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes. Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps. Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž. Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu. Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī. jostens Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles. Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā. Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu: “Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!” Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina. Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs jostens vārtu laukuma sanāksmēs!
Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm jostens no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, jostens Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: “Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.” Un Viņš man sacīja: “Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve.” jostens Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: “Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem jostens un trīs uz rietumiem. Pilsētas mūrim pamatā jostens bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi. Tam, kas ar mani runāja, bija mērkoks, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai. Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gara, cik plata. Viņš mērīja jostens pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi. Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs. Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga jostens skaidram jostens stiklam. Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais halcedons, ceturtais jostens smaragds, piektais sardoniks, sestais sardijs, jostens septītais hrizolīts, astotais berils, devītais topāzs, desmitais hrisoprass, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists. jostens Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls. Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs. Pilsētai saules jostens un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu. Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jostens jo nakts tur nav. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus. Nemūžam jostens tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
Levītu uzraugs Jeruzālemē bija Usijs, Banija dēls, tas Hašabjas dēls, tas Matanjas dēls, tas Mihas dēls, no Asafa bērniem, kas Dieva namā kalpoja kā dziedātāji; par viņiem pastāvēja īpaša ķēniņa pavēle, un dziedātājiem bija noteikti pienākumi, kā katra diena to prasīja. Un Petahja, Mešezabe